Par to, kas nepatīk fotogrāfiem

Lai būtu skaidrs, kāpēc periodiski saistībā ar fotogrāfēšanu no manis izskan tīri nešpetni teksti paaugstinātos toņos – neliels uzskaitījums, kas fotogrāfiem var nepatikt. Fotografēšana ir mans hobijs, taču tā kā es šo hobiju uztveru visai nopietni – tīri subjektīvs uzskaitījums par lietām, kuras pēdējā laikā ir aktuālas tieši man. Un kas ietekmē manu attieksmi uz apkārtējo vidi – saistībā ar fotografēšanu. Un te neiet runa par to, ka katram gadās slikta diena.

  • Neapstrādāto darbu publicēšana internetā.
    Jā, es lielākoties iedodu darbus bez apstrādes pēc sesijas. Un apstrādāju darbus bieži vien pēc mēneša vai pat vēl ilgāk. Izņemot, ja nu ļoti vajag modelītei kādu īpašu bildi izlikt sociālajos tīklos – to parasti izdaru dažu dienu laikā. Visai reti gadās tā, ka apstrādājot darbs nav tik veiksmīgs, kā oriģināls no kameras. Toties ieraugot feisbūkā darbu, kurā zinu, ka ir uzlabojamas lietas, kuras attiecās uz mani kā fotogrāfu – garastāvoklis bojājas… Ja es ieraugu, ka neapstrādāto darbu par varītēm steigšus izliek sociālajos tīklos, tad es rēķinos, ka apstrādāto darbu no manis Tu nemaz negaidi. Kā arī pa lielam Tev ir samērā vienaldzīgi, ka Tevi fotografēju tieši es un laikam jau mums vairāk nevajadzētu sadarboties.
    Lai nebūtu domstarpības – lūdzu cienīsim viens otru un nespamo manus darbus bez apstrādes apkārt! Tu taču saviem draugiem vakariņās galdā neliec zaļus kartupeļus kopā ar smilšainiem redīsiem?
  • Uzmetējas.
    Iet runa par modelītēm. Es pieņemu, ka Tu esi izvērtējusi, ko es varu piedāvāt un ko mēs bildēsim un mani nosacījumi Tev ir pieņemami. Galu galā esam tikušies un runājuši ļoti konkrēti un detalizēti. Tāpēc esmu noīrējis fotostudiju par saviem līdzekļiem. Alternatīva – esmu ielējis degvielu automašīnā, ja mums ir plānots pastrādāt ārpus pilsētas. Esmu pētījis un domājis par konkrēto ideju – tērējis laiku. Tāpat esmu domājis kā labāk sabildēt tieši Tevi – jo iepriekš es noteikti esmu uzdevis jautājumu – kas Tev sevī nepatīk, ko Tu redzi kā gala rezultātu. Esmu mācījies pie konkrētiem speciālistiem, lai varētu vienkārši tehniski sabildēt ieplānoto. Esmu ieplānojis laiku foto sesijai – laiku, kuru varu veltīt ģimenei, izglītojoties vai vienkārši atpūšoties un apstrādājot darbus no citas sesijas. Beigu beigās – esmu tērējis naudu tehnikas iegādei, lai varētu uzsist pa pogām konkrēta rezultāta iegūšanai.
    Tāpēc man ļoti ļoti nepatīk, ka mani piemuļķo un vai nu dažas stundas pirms sesijas atsūta īsziņu par “slimošanu” – jo kad ir īsta slimošana, tad prakse rāda, ka var gan paspēt laicīgi piezvanīt un telefoniski visu ko varam sarunāt vai arī kad pēkšņi modele pazūd vispār – telefons bojāts jo nevar pacelt.
    No pieaugušiem cilvēkiem es sagaidu adekvātu reakciju – arī ja pārdomāji, tad par to var adekvāti pateikt vismaz dažas dienas iepriekš. Pēdējā brīdī atsakot sesiju man tiek bezjēdzīgi izniekots laiks, mani līdzekļi tiek izmesti podā un es esmu nozadzis laiku ģimenei. Un sev arī.
    Ko iesākt ja nu tomēr tā neforši sanāca, taču bildēties tomēr gribās? Varam mierīgi aprunāties un gan jau došu otru iespēju. Kam negadās. Ja tomēr bildēties pārdomāji principā – pasaki par to man godīgi un savlaicīgi. Ir citi, kuri grib bildēties, taču tiem Tevis dēļ esmu atteicis. Ja Tev bildes nevajag, tad citiem tomēr vajag.
  • Bilžu pēcapstrādes riņķa dancis.
    Es bildes radu pēc sajūtām. Savām sajūtām. Gan spiežot kameras slēdzi, gan atverot bilžu apstrādes programmu un apstrādājot un rezultātu ietekmē arī vai saule spīd vai ir vēla nakts stunda. Tāpēc – ja Tev ir lietas, kuras no manis sagaidi – lūdzu par to saki pirms mēs vispār bildējamies. Piemēram, ja Tev riebjās graudainas bildes, Tev obligāti vajag kājas stiept garākas un krūtis – lielākas, Tev nepatīk melnbaltais izpildījums, Tev vajag iezīmēt mēnestiņu logā un puķīti uz soliņa.
    Iespējams, ka es vienkārši noteiktas lietas neprotu vai negribu darīt. Vai man tas vienkārši nav pieņemams. Bet kad darbiņš ir apstrādāts, tad tas ir gala rezultāts. Un ja vien nav kāds tehniskais brāķis, tad es reizēm pārtaisu darbu dēļ savādākām sajūtām, taču vienu bildi mocīt soli pa solim – tas nav priekš manis.

Domāju, vai ir vērts pieminēt darbu komentēšanu internetā. Gan kad komentēju es, gan kad komentā kāds priekš manis. Ir tā, ka kamēr neuzbrūk modelītei, tikmēr negatīvi komentāri vai viedokļi man sabojāt garastāvokli nespēj. Reizēm kāds piparotāks epitets ir par tēmu, reizēm iegūstu interesantu skatījumu no malas, reizēm komentārs ir garlaicīgs – taču vai tāpēc nerespektējams? Katrs mēs mācamies un tas mums katram pašam ir jāizvērtē, vai tajā visā ir vērts ieklausīties…
Es tikai priecājos par izvērstiem komentāriem zem maniem darbiem, jo tas nozīmē, ka cilvēks saskata vērtību konkrētā darbā un skatiens nav aizslīdējis garlaikoti garām. Vai arī kāds saskata perspektīvu man kaut ko labu iemācīt ;)

Šis tā kā būtu mans anti-tops. Pirmo un otro vietu – pēc garastāvokļa  var mainīt vietām. Un kas Tev, kā fotogrāfam nepatīk? Kādas pārdomas izraisa šis raksts?

Share on FacebookShare on Google+Pin on PinterestTweet about this on TwitterShare on VK

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>