Par bilžu kritiku

Kādu laiku atpakaļ – pēc tam, kad atļāvos izteikt savu godīgo, taču diezgan kritisko viedokli sociālajos tīklos par visai viduvēju bildi, kuru radījis publiski tīri atzīts un labi ieredzēts fotogrāfs – saņēmu apkārtējo pārmetumus un neizpratni. Vēl izpelnījos lāstus, negatīvas vēstules un “atdraugošanu” par to, ka vienkārši nelaikoju bildi un spīdīgām actiņām negaudoju līdzi siekalainajiem sekotājiem cita fotogrāfa taimlainā, bet atļāvos uzdot pāris provokatīvākus jautājumus. Ej nu saproti – varbūt kādam pat esmu izpelnījies banu par savu attieksmi.

Tāpēc izdomāju noformēt savas pārdomas par bilžu publicēšanu internetā un kritiku.
Manā skatījumā viss ir vienkārši noformulējams dažos elementāros baušļos. Tātad – zemāk dažas lietas biedriem profesionālajiem <sarkasms> fotogrāfiem, kuri publicē savus darbus publiski:
* Ja Tu nopublicē bildi kuru esi radījis, tad esi gatavs saņemt gan kritiskāku viedokli jeb vienkāršiem vārdiem sakot kāds var pateikt publiski – vecīt, bilde ir štrunts un nav pārāk veiksmīga (tas vēl bija ļoti maigi un delikāti teikts). Bez šaubām, tas attiecās arī uz sociālajiem tīkliem. Nav vienmēr kritiskākajam vārdam jāpiekrīt, jo visai bieži skaļākie rējēji neko prātīgu un tik pat “sliktu” kā Tu vienkārši nejēdz sabildēt. Vai arī citi bildē “širpotrebam” un neko vairāk kā, teiksim, glancēta žurnāla tipa bildes vienkārši neakceptē principā un tas ir arī viss. Tā ka būs vien nepieciešami dzelzs nervi un gumijas elkoņi. Es kritiskākus decibelus publiski palaižu kad man ir aizdomas, ka esmu gan radījis kaut ko līdzīgu, tikai sakarīgāku un konkrētais darbs nav pelnījis tikai gaviļu jūru. Nu, vai arī kad izskatās, ka mans komentārs tomēr var dot autoram – kaut vai iespēju saņemties un radīt ko veiksmīgāku vai piestrādāt pie darbiņa rūpīgāk.
* Ja Tu ubago uzmanību (tautā sauktie attention whore) un Tev ir nepieciešami tikai un vienīgi laiki un šāres zem savām bildēm un jauni followeri – lai dzīve būtu joprojām skaista, tad nekaunies pateikt – ka kritiku un negatīvu viedokli Tu nevēlies redzēt un neakceptē. Un, lūdzu, pasaki to publiski, nevis klusiņām ķiuksti un smilksti privātās vēstulēs un klusiņām dzēs vai slēp negatīvos komentārus vai stāsti, ka kritiskā nots patiesībā ir uzbrukums modelītei. Tas aiztaupīs neveiklus momentus mums visiem – galu galā – tā ir Tava publiskā smilškaste un Tu klātesošajiem viesiem nosaki uzturēšanās dresskodu un rūpējies par, Tavuprāt, omulīgu atmosfēru.
* Tevis publicētie darbi rāda ko Tu esi spējīgs radīt, tas ir Tavs publiskais portfolio, Tava vizītkarte. Respektīvi, ja Tu jēdz bildēt tikai un vienīgi skaistas meitenes, tad tas ir tas, ko Tu jēdz darīt, pat ja Tu to dari viduvēji un vienveidīgi un necenties izkāpt ārpus savas komforta zonas. Mēs visi esam dažādi un tas ir tik forši, ka katrs fotogrāfs tomēr rada ko savu. Bet ja Tev nav spējas kvalitatīvi sabildēt sievieti gados, sievišķīgāku modelīti vai meiteni, kura neabilst tam, kas pašlaik ir Sabiedrības skaistuma etalons – tad arī to pasaka Tavs publiskais portfolio. Ja Tu jēdz izdomāt ko interesantāku – darbojoties ar gaismām, pozām, izteiksmes līdzekļiem apstrādājot darbus vai kaut ko īpašu, tad tas arī ir tas, kas Tevi raksturo.
* Argumentēta un detalizēta bildes paķidāšana jeb kritika ir dāvana. Reta lieta, novērtē to. Īpaši, kad kritiķis paķidā arī veiksmīgākās lietas konkrētajā kadrā, nevis tikai izlej samazgu spainīti pilnu ar negācijām un individuāli vērstiem apvainojumiem zem bildes. Kritika liek paskatīties plašāk – uz lietām, kuras pats neesi ieraudzījis konkrētajā kadrā un kas var noderēt radot citu kadru kaut vai kā lieliska ideja.

Par to, kā interpretēt publisku viedokli, ja esi modelīte:
Latvieši ir skaudīga, neiecietīga un samērā neganta publika – ar kuru ir skarbi, taču – brīžiem visai interesanti. Labprāt uzkodīsim un ieknābsim fotogrāfam – potenciālajam konkurentam. Izvērtē, kur publicēt sevi – sociālajos tīklos daudziem vienkārši ir elementāra skaudība par Tevi. No otras puses – vai ir vērts apvainoties par kritiskāku skatu no fotogrāfa puses? Ja tiek kritizēts fotogrāfa vai bildes apstrādātāja (retušētāja) darbs – tad apvainoties ir vienkārši lieki un bezjēdzīgi.
Fotogrāfija tomēr ir modeles un fotogrāfa kopdarbs un ja viens vai abi nav pastrādājuši veiksmīgi – tad vienkārši ir jāstrādā vēl un jārada kas veiksmīgāks un interesantāks.
Ja kadrs nav tapis sadarbības un inscinējuma rezultātā bet nejaušības vadīts- tad jau par kritiskāku noti ir vienkārši jāpasmaida.

Tā nu mēs dzīvojam un publicējam lielāku vai mazāku daļiņu no sevis sociālajos tīklos vai kur citur internetā – un esam tik dažādi – cits iecietīgāks, cits augstprātīgāks, cits pragmatiskāks, cits vienkārši apvainojās un ir neizpratnē kā viņa ģenialitāti un viedokli citi neakceptē un neuzklausa. Bet jādzīvo un jādarbojas tālāk vien ir ;)

Share on FacebookShare on Google+Pin on PinterestTweet about this on TwitterShare on VK

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>