Par modelēm

Apkārt plosās gripa, kas rezultējās ka pajuka daži ieplānoti foto pasākumi. Ko nu tur daudz pārmest modelītēm – ja esi saslimusi – tad jau nav vērts mocīt mani cenšoties izdabūt kādu ģeniālu kadru – vienkārši ir jāarstējās un sabildēsimies vēlāk.

Šoreiz gribētos uzskaitīt – ko es novērtēju, mīlu un cienu savās modelītēs un nedaudz uzskaitīt arī kādas lietas nav pārāk foršas.
Uzreiz teikšu – neiet runa par fiziskiem kermeņa parametriem. Es runāšu par lietām, kuras tiešā veidā ietekmē fotografēšanos – teiksim, var “norauties” sesija vai kā var sabojāt attiecības vai kā rodas domstarpības.

  • Plānošana.
    Lielākoties cenšos sesijas ieplānot divas – trīs nedēļas iepriekš. Galu galā reizēm ir jāgatavojas laicīgi (jāvāc informācija, meitenei jāgatavo tērps u.tml.). Nu, vismaz – nedēļu iepriekš. To pašu arī sagaidu no Tevis. Ja vēlies strādāt (respektīvi – fotografēties, pozēt) – trīs nedēļas nav nepieciešamas, lai saprastu, ka tieši tajā nedēļas nogalē ieradīsies mūžību nesatikts bērnības draugs no Tenočtilānas. To parasti var saprast dienas – divu laikā un ilgi nav jāgudro. Ja ir svarīgi citi plāni / prioritātes mainās – tad tas ir jāpasaka fotogrāfam savlaicīgi. Studija maksā naudu un pēdējā brīdī tomēr ir visai sarežģīti – reizēm vienkārši neiespējami vai man esot ārzemēs – ir ļoti dārgi zvanīt un censties sarunāt modelītes.
    Piemērs iz dzīves – kad taisīju sesijas ūdenskritumos, pieteicās un sarakstes gaitā atsijājās piecas modeles. Ieplānoju izbraucienu pēc piecām vai pat sešām nedēļām, rēķinājos, ka kāda meitene varētu atkrist. Reāli aizbraucu un sabildēju tikai vienu meiteni. Nepārprotiet – meitene lieliska, taču bišķi tomēr ir žēl – gan meitenei nācās smagi strādāt, jo nebija iespējams atpūsties, kamēr cita meitene bildējās, gan arī tomēr ja parēķinam izmaksas – nobraucot pāris simtus kilometru tomēr gribās sabildēt vairāk un dažādāku materiālu….
    Ja es zvanu un piedāvāju sesiju rīt vai šodien vakarā – nu, tātad kaut kas ir nogājis greizi un modelītei ir iestājies force majeure, bet bildēt laiks ir tik cik ir un negribās šo iespēju pazaudēt. Tāpēc zvanu Tev, jo esi īpaša! Bildējamies, būs interesanti!
    Otra lieta – ja esam runājuši konkrētu laiku – tad šajā laikā arī strādājam un kavēšanās var mums būt kritiska. Ja uz vakara sesiju nokavēsi stundu – noguruši mēs esam abi un tas ietekmēs rezultātu – varam elementāri nepaspēt sabildēt iecerēto. Studijas īre maksā pa stundām – respektīvi stunda dīkstāve izmaksā vismaz 5 – 15 EUR. Nav daudz? Reizi nēdēļā, reizi mēnesī – paskat, jau salasās. Ja sarunājām bildēties agri no rīta – tad laba gaisma ir agri no rīta, nevis dienas vidū. Pārāk vēlu izbraucot var nepaspēt laicīgi atgriezties darbā vai uz mācībām. Praksē novērots, kā migla reizēm mēdz pazust pusstundas laikā, tā ka kavēšanās var vienkārši izbojāt sesiju. Tāpēc – protamies plānot laiku.
  • Strādājošs telefons.
    Ja esam sarunājuši sesiju – es parasti piezvanu pāris dienas iepriekš vai iepriekšējā dienā – kaut vai, lai pārliecinātos, ka par sesiju nav aizmirsts. Vai sarunātu – kur un cikos tiekamies. Vai atrunātu, kura kleitiņa jau ir pa daudz bildēta un uz sesiju to nevajag ņemt līdzi ;)
    Tā kā pats cenšos būt telefoniski sasniedzams (vai arī atzvanu pēc iespējas, jo darbs man ir citā sfērā un ārzemēs esot arī daudz nepapļāpāsi), tad sagaidu tādu pašu attieksmi pret mani – ka varam izrunāt lietas. Ja esi aizņemta – droši saki, kad man nevajadzētu velti zvanīt. Man nepatīk rakstīt īsziņas – es vai nu rakstu garas e-pasta vēstules vai piezvanu. Efektīvāk ir – izrunāties. Turklāt – laicīgi. Tāpat kā darba lietas kārtojot – ja neesi sasniedzams – padod ziņu, kad vari runāt vai sliktākajā gadījumā – uzraksti (īsziņu vai vēstuli). Mūsdienu aizņemtības laikmetā tas neprasa daudz laiku – es vienkārši atsakos ticēt, ka aizņemtība ir tik liela, ka dienām no vietas nevar parunāt ne braucot, ne pusdienlaikā, ne stāvot tramvaja pieturā. Tad vai nu mobilais telefons ir lieks vai arī kaut kas nav kārtībā ar dzīvi pašam un vajag kaut ko mainīt.
  • Aizmāršība.
    Strādājot un saņemot par paveikto samaksu vai pat tīri lielu samaksu man ir pārliecība, ka nemaz tik vienkārši klients neaizmirst, ka no manis pienākas kāds konkrēts darba apjoms un izmērāms rezultāts. Respektīvi, nedomāju, ka kāds aizmirstu, ka mums ir ieplānots strādāt – bildēties un neuzdāvinātu man naudu par iespēju snaust studijā neko nedarot. Bet lai arī es bildēju tērējot un ieguldot savu naudu – tas nenozīmē, ka ja esi vienkārši aizmirsusi par sesiju – tas neko man nemaksā. Par sesiju kāds vienmēr samaksā – par studijas nomu, nobraukāto degvielu (jā, ir sanācis nobraukt pāri pa 100 km lai konstatētu, ka meitenei nestrādā telefons jeb vienkārši no rīta gribās gulēt), ar iztērēto laiku (sesijai veltīto laiku es neveltu ģimenei vai darba lietām vai vienkārši atpūšoties).
    Ja jūti, ka vari aizmirst – pabrīdini mani par to – man nebūs problēma piezvanīt gana regulāri un atsvaidzināt atmiņu ;-) Pie viena mums var rasties vēl kāda interesanta ideja… Un ja šāda “aizmāršība” notiek vairāk nekā vienu reizi, tad es uzskatu, ka tā nav nekāda aizmāršība, taču Tev vienkārši nav interesanti ar mani sadarboties un Tu necieni manu laiku. Attiecīgi – mēs varam patērzēt uz ielas saskrienoties, taču nav vērts mums abiem tērēt laiku sadarbojoties…
  • Grima māksliniece.
    Ja ir paredzēts bildēt sejas tuvplānus – tad lai arī kāds būtu dabiskais skaistums – tas tomēr bildēs ne vienmēr izskatās tik dabisks un tik skaists… Man jau simpatizē dabiskas smieklu rieviņas, grumbiņas – taču gribās jau izskatīties efektīvāk, vai ne? Lai arī es savos darbos necenšos uzsvērt makeup nozīmīgumu – prakse liecina – tas ir to vērts, bildes tikai iegūst. Ja proti labi sevi sagrimmēt pati – ļoti labi, sagrimmējies! Negribi / neproti grimmēties pati – lūdzu sarunā grima mākslinieci un ieplāno (skat. plānošanu) sagrimmēties pirms sesijas. Vai arī vienojamies, ka sejas tuvplāni bildēs nav svarīgākais.
  • Dabiskums.
    Neprasi man apstrādāt bildes tā, kā no bildes raudzītos cita sieviete. Es centīšos Tevi attēlot cik vien iespējams lieliski, taču ne jau plastiskās ķirurģijas līdzekļiem. Tādas bildes Tev uztaisīs cits fotogrāfs. Pirms sesijas es pavisam noteikti esmu teicis, ka es netaisīšu bildēs to, kā nav –  teiksim, garākas kājas, lielākas acis un cita veida plastiskā ķirurģija. Es dodu priekšroku izlikt interesantu pozu – kura uzsver ko konkrētu. No plastiskās ķirurģijas es reizēm mēdzu punci “iebakstīt” atpakaļ – citādāk – es uzskatu, ka Tu tiešām esi skaista tāda, kāda esi. Es uz saviem darbiem tāpat skatos kritiski un lielākoties jau bildējoties un skatoties rezultātu kamerā mēs izrunājam, ja kaut ko konkrētajā pozā prasās uzlabot vai pakoriģēt.
  • Šo bildi nedaudz kontrastaināku, šo bildi nedaudz brūnāku, šeit lūdzu izgriez tikai portretu un šeit…
    Vienojamies, ka es taisu bildes vienādā izpildījumā, labi? Ja kāda īpaša bilde iegūs no nelielām papildus korekcijām – labi. Taču katru bildi uztaisīt savā kontrastā, krāsās, visu pārkadrēt, izgraizīt un uztaisīt tāpat kā šajā internetā atrastajā bildē un vēl nezin ko – paldies, ka Tu man to neprasi :-)
  • Ko mēs bildēsim?
    Kādā žanrā un ko bildēsim – to mēs vienojamies jau pirms sesijas – parasti vajadzētu pat kādas dienas vai nedēļas iepriekš. Ja portretus – tad man ir savas prasības pret modeli, grimu, apģērbu, laika apstākļiem u.tml.
    Ja bildēsim kailfoto – tad bildēsim kailfoto. Abi esam pieauguši cilvēki – mērķis mums ir abiem tikt pie labiem darbiem. Tāpat – cik tas būs man iespējams – es labprāt uzbildēšu kādu portretu. Taču tas ir negodīgi mainīt spēles noteikumus spēles laikā, tā darīt nevajag. Neviens nemīl dinamo.
  • Paklausība.
    Es varu piedāvāt interesantu ideju, es varu piedāvāt arī glupu ideju. Ja sanāks slikti vai atbaidoši – es bildi izmetīšu ārā pats. Ja sanāks lieliski – būs prieks abiem.
    Ja nevari / negribi – tad nesaki “nē”. Ko tad darīt? Te mēs nonākam pie nākamā punkta.
  • Klau, uztaisam labāk šādi.
    Ja nevari / negribi / liekas fantastiski stulba ideja – es priecājos, ka modelīte piedāvā, savu variantu – kā būtu labāk. Uztaisīsim, varbūt arī būs foršāk un nebūs neveikla pauze. Sliktākais – mēs varam pazaudēt – dažus kadrus un pāris minūtes laika. Taču vissliktākais – mēs varam nepamēģināt.
  • Ko Tu ar bildēm iesāksi?
    Ja es bildēju privāto sesiju par maksu – apstrādāšu, atdošu Tev bildes un sev bildes izdzēsīšu.
    Tā ka par šo jautājumu mēs runājam – un šī runa ir cik vien iespējams pirms es ieslēdzu kameru un bildēju. Sesijas laikā vai pēc sesijas mēs par to nerunājam. Pēc sesijas mēs tikai sarunājam – vai bildes ierakstīšu uz diska vai aizsūtīšu skaipā vai savādākā veidā.
    Es bildēju sava portfolio papildināšanai un uzskatu, ka labākos darbus ir vērts parādīt publiski. Tā varētu būt kāda izstāde, tas var būt mans publiski demonstrējamais foto portfolio, tā var būt mana mājas lapa vai kāds fotogrāfu resurss. Vai vienkārši izdrukāšu un pievienošu savai darbu kolekcijai un nerādīšu nevienam.
  • Lūdzu apstrādā man šīs 200 bildes no 250 kadriem.
    Paldies, ka man ko šādu neprasi. Es uzskatu, ka sesijā ir viens vai daži spēcīgākie kadri – pārējās bildes šos kadrus papildina vai arī vienkārši ir šo kadru atblāzma. Tāpēc arī apstrādes vērtas ir nedaudz bildes.
  • Bilžu publicēšana.
    Kā jau teicu – par bilžu likteni ir jārunā pirms sesijas. Taču – lai jau būtu – uzrakstīšu vēlreiz. Es publicēju internetā ļoti nedaudzas vai pat visai maz bildes (publicēju šajā mājas lapā un atsevišķos fotogrāfu resursos). Ir sesijas, no kurām nenopublicēju publiski neko. Tagad tiecos darbus izlikt izstādē un strādāju pie savas fotogrāmatas – lai varētu retrospektīvi apskatīties paveikto pēc laika, analizēt izmaiņas darbu raksturā un izpildījumā. Mēdzu parādīt kādu savu darbu fotogrāfiem, kuru viedoklis ir man svarīgs. Sociālos tīklos mēdzu izlikt kādu portretiņu vai dabas bildi. Un kaut kā tā arī mani interesē rīkoties ar darbiem turpmāk. Ja man piedāvā kādu darbiņu pārdot – bez modelītes ziņas es netirgoju darbus.
    Taču lūdzu – nepublicē manus neapstrādātos darbus, īpaši bez manas ziņas. Īpašu bildi (ja esmu Latvijā) es varu apstrādāt rīta agrumā vai nakts melnumā – ja nu kaut kas liekas tik ģeniāls, ka ar to vajag dalīties nekavējoties – vienkārši palūdz man apstrādāt šo īpašo bildi – un es to arī paveikšu cik vien operatīvi tas ir iespējams. Es priecājos, ja publicējot manu darbu ieliek atsauci uz mani kā autoru – takš jau man tiek vismaz kāda neliela reklāma ;-)
  • Skatītāji.
    Bez tiem mēs iztiekam vienkārši lieliski! Ja nu savādāk tomēr nevar, tad māsu, draudzeni vai draugu vari ņemt līdzi droši, ja vien esam savlaicīgi izdomājuši konkrētu pielietojumu un nodarbi – respektīvi vai nu man būs papildus modele vai arī man būs mantu nesējs un asistents. Bet tas iepriekš jāatrunā.
  • Papildus aksesuāri.
    Reizēm noder. Taču labāk par to runājam pirms sesijas. Nav vērts paņemt līdzi lielu mantu paunu – labāk jāņem līdzi dažas, taču īpašas mantas.
  • Klau, Andri – baigi sen neesmu bildējusies – vai Tu mani sabildēsi?
    Protams, ka sabildēšu – Tu jau visu zini, kas un kā – tā ka tiekamies <…>. Jā – ir ļoti patīkami saņemt šādus zvanus. Tas uzmundrina, iedvesmo un aicina bildēt vēl un vēl. Un saproti, ka nav nemaz tik slikti sabildēts ;-) un būs vēl foršas bildes.

Īsumā – kaut kā tā. Ir viedoklis – droši stāsti! Kaut kad pacentīšos uzrakstīt savas pārdomas par fotogrāfu gradāciju.

Share on FacebookShare on Google+Pin on PinterestTweet about this on TwitterShare on VK

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>