Pārdomas par “trakām” fotosesijām

Pēdējā laikā neko īsti nebildēju, savus darbus arī nepublicēju. Gan jau uznāks iedvesma :) Taču bez foto kā tāda nevaru iztikt gan. Skatos biedru profesionālo fotogrāfu darbus, bradāju pa fotogrāfu / modeļu / vizāžistu saitiem un domubiedru grupām sociālajos tīklos, pa druskai sarakstos arī ar manām foršajām modelītēm. Plānoju nākamos nedarbus, domīgi veros maciņā ;)
Izdomāju, ka beidzot jāapkopo dažas pārdomas – varbūt noderēs kādam biedram fotogrāfam, varbūt noderēs kādai meitenei, kurai patīk un kura vēlās fotografēties.
Brīdinu – gana apjomīgs teksta blāķis zemāk.

Raksta mērķis ir paskatīties no fotogrāfa skatu punkta uz potenciālo sadarbību ar jaunu modelīti. Galu galā pašu mani reizēm uzrunā kāda potenciālā modelīte vai es pats periodiski uzrunāju kādu meiteni ar piedāvājumu pozēt. Periodiski vienu un to pašu sanāk stāstīt, uzdot vienus un tos pašus jautājumus un dot vienas un tās pašas atbildes. Mans mērķis nav kādu pazemot vai paņirgāties, bet apkopot vienā rakstā dažus aspektus, par kuriem, visticamākais daudzas meitenes vai iesācēji fotogrāfi nemaz neiedomājās, bet ar kuriem man fotografējot un komunicējot ir jāsaskarās. Varbūt ar laiku rakstu papildināšu, taču labprāt zem raksta piedalīšos diskusijā, ja kādam būs kas sakarīgs un interesants rakstāms.
Oficālā atruna. Šīs ir manas personīgās pārdomas un es necenšos transformēt un interpretēt kāda profesionāla mācībspēka vai cita cilvēka viedokli, kā arī vietām var būt ir diskusija par kādu terminu vai tā nozīmi. Jā, gan jau arī gramatika vietām pieklibo, kur tad nu bez tā ;) Ja Tev ir citi aspekti un pārdomas – laipni lūgti dalīties – šeit jau romānu var uzrakstīt. Tas, ka mums viedokļi var nesakrist – ir pilnīgi normāli un ļoti interesanti. Tā ka – ļoti labprāt padiskutēšu vai uzzināšu ko jaunu.

Tātad. Jo vairāk es bildēju, jo retāk gribās “vienkārši pabildēt”. Kad iepriekšējai kamerai nobira slēdzis, tad bija pārdomas – cik daudz var “bliezt”. Tāpēc arī kad piedāvāju pozēt – lielākoties man ir padomā kāda konkrēta ideja un rezultāts, kuru sagaidu. Vai tā ir sesija konkrētā vidē – piemēram, skaista vieta pie dabas vai darbs foto studijā – strādājot ar gaismu vai vienkārši eksperimentējot ar kādiem noteiktiem izteiksmes līdzekļiem. Ir man padomā arī kādi kadri, kuri prasa noteiktas prasmes no modelītes – teiksim, es joprojām meklēju dejotājas un vingrotājas sērijas turpināšanai. Tik pat labi tā var būt tehniski īpaši sarežģīta ideja, kura prasa ieguldīt ievērojami vairāk par dažu stundu darbu – teiksim, kā šajā sērijā, pie kuras es strādāju nu jau divus gadus un manuprāt, interesantākie darbi vēl interneta videi nav gatavi – tos ir saņēmušas tikai manas modelītes un daži draugi apskatījuši arī izdrukātā formā. Neiztiek arī bez kļūdām, jo mēs visi esam cilvēki un reizēm – nu vienkārši ir slikta un neproduktīva diena un tur nu neko nepadarīsi – vienkārši jābildē un jāstrādā vēl! Man ir sava izpratne un pārdomas par kadra estētiku – noteiktas lietas ir balstītas uz lasāmvielu (Kundziņš, Lapins u.tml.), noteiktas zināšanas un stila nianses ir nākušas no kādiem foto kursiem, plenēriem vai meistarklasēm (portret.lv, FotoAkadēmija, Stobist, Arhipovs u.c.), šis tas ir iegūts privātās sarunās vai vienkārši skatoties citu fotogrāfu vai savus darbus.

Ir cilvēki, kuriem mani darbi patīk, ir pilsoņi – kuriem neuzrunā vai kuriem mani darbi ir vienaldzīgi un gan jau atradīsies arī kāds ipašs indivīds, kurš manus darbus var pat nosaukt par atbaidošiem. Taču mans pieņēmums ir, ka šo rakstu lasi tāpēc, ka manis radītais rezultāts Tev liekas tīri pieņemams vai pat interesants un vēlies uzzināt dažus manus uzskatus par fotogrāfiju. Un mēs esam nonākuši sarunā pie tā, ka es meklēju modeles un piedāvāju Tev pozēt. Taču man nav ne laiks, ne tik daudz naudas, ne arī vēlme “bliezt” visas smukās meitenes pēc kārtas. Tā kā mani interesē, lai mums ir abpusēji interesanta sadarbība, tad es praktiski vienmēr uzdodu modelītei jautājumu: “Kādas bildes un rezultātu Tu no manis sagaidi?” un ļoti bieži saņemu atbildi: “Esmu gatava trakām idejām un gribu skaistas bildes!”. Un te nu arī iestājas tāds neveiklais mirklis, jo trakas idejas katra mūsu izpratnē ir visai subjektīvs vērtējums un kas man var būt visai normāls ikdienišķs rezultāts (kaut vai ņemot vērā žanru, kurā es bildēju – kailfoto), tas, iespējams, pavisam vienkārši Tevi neinteresē vai arī Tu nespēj paveikt to, ko no Tevis prasa (piemēri, ar kuriem esmu saskāries praksē – neproti baleta dejotājas kustības vai arī Tev ir alerģija pret miltiem vai ziedu putekšņiem). Par virkni traku ideju bez priekšā teikšanas mēs nevaram nemaz iedomāties un es nešaubos, ka bez manā rakstā izceltajām idejām šajā pasaulē ir virkne daudz trakāku un interesantāku ideju. Otra lieta – sociālo tīklu domubiedru grupās un speciālajos modeļu portālos 101% modeles par sevi raksta, ka viņas ir gatavas trakām idejām. Ta kā visas modelītes pēc šī kritērija paliek pilnīgi un absolūti vienādas, tad arī atļaušos paķidāt to, kādas tad īsti manā izpratnē ir trakas idejas, kāpēc brīžiem nekas no sadarbības nevar sanākt vai arī kāpēc interesantākā sadarbība ir vēl tikai priekšā.
Ak, jā – es apskatīšu savu, subjektīvo gadījumu – es bildēju pārsvarā savu zināšanu padziļināšanai un sava portfolio papildināšanai. Komerciālu iemeslu vadīts es bildēju samērā reti, jo iztiku pelnu citā sfērā un fotografēšanu saucu par savu dārgo hobiju.

Tātad – kas ir traka ideja un kādas pārdomas man rodās pie šādas atbildes? Zemāk ir daži piemēri, kuri man tā ātrumā ienāca prātā. Par katru piemēru es apskatīšos dažus aspektus, kuri man, kā fotogrāfam, kurš tērē savu laiku un resursus, ir būtiski. Filosofiskas atkāpes un atsevišķi piemēri iekļauti.

Foto sesija ir traka ideja pati par sevi

Prasības pret modeli
Praktiski nekādas, taču jārēķinās, ka pirmajā foto randiņā radīt daudzas ģeniālas bildes nez, vai sanāks. Ir ļoti svarīgi izrunāt pirms katras sesijas ieplānoto rezultātu un visas iespējamās detaļas, bilžu likteni, atbildības, dalībniekus un ja ir kādi izdevumi, tad par tiem vienoties priekšlaicīgi. Vispār pirms kerties pie bildēšanas ir daudz un detalizēti jārunā. Vairāk detaļas un nianses apskatot un izrunājot, mazākas iespējas vilties.

Izdevumi
Ņemot vērā, ka savu ideju realizāciju es cenšos visu nofinansēt pats – parasti uzreiz finansiāli dārgas idejas nepiedāvāju. Vai arī piedāvāju sadalīt izdevumus uz pusēm. Attiecīgi izdevumi summējās no dažu stundu foto studijas īres naudas vai benzīna izdevumiem un kāds našķis / dzēriens, ko sesijas laikā sadalām. Plus drukājot darbus savam portfolio es modelītei iedodu izdrukātu darbiņu vai vairākus. Skaties kā gribi, 20 – 70 EUR savācās bez lielas piepūles. Savu darbu un bilžu apstrādei veltīto laiku, tehnikas iegādi u.c. lietas vairāk neskaitam – nu kurš tad to mūsdienās vēlas rēķināt ;) Šie izdevumi tā kā ir bāze arī nākamajām idejām, jo bezmaksas foto sesijas šajā pasaulē neeksistē – kāds par tām tomēr samaksā. Manā gadījumā – savus nedarbus finansēju pats.

Plusi
Standarta vidusmēra meitenei, kura vienkārši vēlas bildēties lielākoties nekādas interesantas idejas nav un viņas no savas puses reti kad vēlās kaut ko vairāk par savu darbu ieguldīt. Respektīvi – var visai vienkārši atrast ideju, kurā šī modelīte veiksmīgi iekļautos. Tipiski tas būtu vajadzības pabildēt trenniņa nolūkos apmierināšana. Var viegli vienoties darbus izmantot savā portflio, taču jo vairāk bildē, jo retāk gribās portfolio publicēt līdzīgus kadrus. Izņemot, ja mērķis ir parādīt – cik daudz skaistas meitenes bildēju ikdienā (jā, šis ir ļoti svarīgs mārketinga gājiens daudziem fotogrāfiem – bildēju skaistus cilvēkus, tātad esmu veiksmīgs, man var uzticēties un maksāt naudu).
Vēl pirmajā sesijā modelei bieži ir dabiskais kautrīgums – ir ļoti interesanti noķert šādus emocionālus kadrus!..

Mīnusi / riski
1) Modelīte var izrādīties pārāk kautrīga, kas vienā brīdī var palikt apgrūtinoši un traucējoši.
2) Ar jauniem modeļiem ir risks, ka modelītei ir fiziski sarežģīti un nepierasti pozēt – jo reizēm nākas saskārties ar cilvēkiem, kuri ļoti dabiski, skaisti un graciozi pozē, taču neizbēgami ir arī tādi, kuriem “skaistās” pozas neder vai kuri nevar nostāvēt uz kāju pirkstu galiem vai visu laiku neskatīties apkārt vai nespēj precīzi izpildīt komandas.
3) Ne visas modelītes saprot, ka bildes nekavējoties pēc sesijas neapstrādā. Bildei ir kādu brīdi (vismaz nedēļu) jāpaguļ, pirms viņu apstrādā un kad viņa sāk savu dzīvi (internetā vai piekārta pie sienas vai atvilknē). Arī apstrādājot bildi vēlams uz viņu apskatīties nākošajā dienā, pirms atdodu rezultātu modelītei – mazums, vēl kas uzlabojams. Komercfotogrāfiem bezmaksas projektiem ir zemākā prioritāte – jā, reizēm nākas gaidīt pusgadu vai pat ilgāk, taču parasti ir to vērts.
4) Jāņem vērā, ka ir virkne bildes, kuras nevienam – izņemot pašu modelīti nav vajadzīgas… Skarbi, bet tāda ir realitāte. Tas ir vairāk jautājums fotogrāfiem – cik bieži ir vērts taisīt vienu un tādu pašu kadru ar vienu un to pašu pozu, gaismu un izteiksmes līdzekļus – visbiežāk tas ir parastās portretbildes? Cik bieži ir vērts bildēt vienu un to pašu kleitu?

Rezumējums
Pēc pirmās sesijas ir redzams, vai potenciāli sadarbība var pārvērsties par ilgtermiņa sadarbību. Reizēm arī kas īpašs patrāpās uzreiz, taču ar katru nākošo sesiju sadarbība paliek vieglāka un efektīvāka – modele iegūst fotogrāfa uzticību. No fotogrāfa viedokļa – tas ir tāds trenniņš bez īpaša entuziasma un garantēta rezultāta.

Meikaps, grimms, body art

Prasības pret modeli
Tīra āda, maz pumpas, pīrsingi, tetovējumi un prasme demonstrēt dažādas emocijas – lai nav visas bildes ar vienu un to pašu sejas izteiksmi. Body art gadījumā – papildus iepriekš minētajam arī atkailināšanās iespējas – topless vai pilna auguma.
Ja tiek demonstrēts specifisks meikaps, tad pilnvērtīgam tēlam prasās arī interesantāku apģērbu. Tas mēdz izvērsties par problēmu, jo ne pārāk daudzas modelītes vēlās iznomāt vai uzšūt kādu īpašāku tērpu, bet garderobē lielākoties ir tomēr modei un sezonai atbilstoši tērpi, kuri ne vienmēr ir noderīgi fotosesijai. Tāpēc sākumā fotogrāfam ir forši un interesanti bildēt jebkuru meikapu vai body art, taču ar laiku apnīk bildēt modelīti vienā un tajā pašā kleitā un grimmā. Paaugstinot savas iekšējās prasības pret bildējamo sižetu un tēlu – nākamā stadija iestājas, kad vienkārši negribās bildēt neticamu stāstu ar galīgi greizu konceptu. Modelītēm pluss ir no tā, ka fotogrāfam paaugstinās arī savas iekšējās kvalitātes prasības un bilžu līmenis paaugstinās, jo tiek izmantoti specifiski darbu apstrādes rīki un izteiksmes līdzekļi.

Izdevumi
Studijas īre, transporta izdevumi – pats par sevi saprotams, kā tad bez tā.
Prakse liecina, ka šī ideja ir visai populāra un šo bieži vien arī iedomājas kā “traku un interesantu ideju” vidusmēra meitene, kurai patīk fotografēties – komplektā ar kādu eksotiskāku sesijas vietu.
Meikapu zīmēšanai jaunās vizāžistes un grima mākslinieces mācās skolās un kursos, tāpēc periodiski vajadzīgas meitenes, kuras apgleznot trenniņa nolūkos. Par grimmēšanu šādā gadījumā neprasa samaksu, taču jāņem vērā, ka ne vienmēr rezultāts ir labs un kvalitatīvs, turklāt izvēles iespējas nav – pieņem to vai zīmē vien pati.
Interesantu un konkrētam tēlam atbilstošu meikapu vai body art sazīmēt var arī grima mākslinieces par naudu – ir cilvēki, kuri ar to pelna sev iztiku un strādā ļoti kvalitatīvi (te varēja būt reklāma :D ). Strādājot par naudu – darbs tomēr atbilst noteiktam kvalitātes līmenim un vienmēr var izvēlēties atbilstošāko savam maciņa biezumam. Vispirms vēlams apskatīties kādus darbus un tad arī izvēlēties ar ko sadarboties. Reizēm grima mākslinieces ir gatavas zīmēt noteiktam sižetam atbilstošu interesantu body art vai grimmu par darbu neņemot maksu (vai prasot tikai segt pašizmaksu), taču šādā gadījumā jārēķinās, ka par darbu nepieciešamas kvalitatīvas fotogrāfijas, kuras grima māksliniece noteikti vēlēsies izmantot savam publiskajam portfolio (mājas lapā / sociālajos tīklos).
Izdevumi par grimmu – parasti ne mazāk kā 20 EUR, interesanta body art pašizmaksa – sākot no kādiem 40 EUR. Ak, jā – jārēķinās arī ar laiku – seju sagrimmēt aizņem ne mazāk kā stunda, interesantu body art apgleznot reizēm var aizņemt pat sešas stundas.
Grima mākslinieces izdevumi ir tie, kurus es tomēr nesedzu vai arī sedzu daļēji, ja ideja man izskatās ļoti aizraujoša un portfolio papildinājuma vērta.

Plusi
1) Var teikt, ko grib, taču fotogrāfam ir mazāks darbs pie bilžu apstrādes (pumpiņas, tetovējumi, grumbiņas) un – nu izskatās glītāk, bilde iegūst savus 15% vai pat vēl labāku rezultātu.
2) Modelītēm iespēja pēc sesijas aiziet smukā izskatā patusēt uz klubiņu Vecrīgā ;)
3) Publiski demonstrējot bildes visiem patīk, ka tik kaut kas sazīmēts – tā sakot, ne tikai modelīte mīlīgi izskatās un pavej – bildē smuks meitēntiņš un piedevām tā interesanti sagrimmēts… Tā sakot – kaut kas nestandarta.

Mīnusi / riski
1) Papildus izdevumi – foto sesija sadārdzinās, jārunā kas par ko samaksā.
2) Laika patēriņš grima mākslinieces darbam. Ja bildē pie dabas – jāsaplāno laiks tā, lai var sabildēties pie lieliskas gaismas (spilgtā gaisma nav nekas labs priekš fotogrāfa) nevis tumsā vai spilgtā dienas vidū. Ja bildē studijā – vai nu jāsagrimmējās kaut kur ārpusē (darbā / mājās) vai jārēķinās ar papildus studijas izdevumiem (kamēr grima māksliniece grimmē studijas telpās studijas laiks ir jāapmaksā).
3) “Es esmu par dabisko skaistumu” – tas ir dzirdēts gana bieži un tas nav nekas nosodāms, jo gana bieži tomēr negribās tos papildus izdevumus un brīžiem arī dabiskais skaistums ir tiešām līmenī. Tikai – kad bildē portretus un īpašu uzmanību pievērš sejas daļai – tad gan jārēķinās, ka būs jāveic ādas retuša un komplektā jāizmanto vēl kāds cits izteiksmes līdzeklis (darbs ar gaismu, grauds u.tml.). Un bildējot dabisko skaistumu jārēķinās, ka grumbas ir dabiskas un ir tur savs skaistums, kuru man vienmēr neliekas vērts pulēt ar bilžu pēcapstrādes rīkiem…

Rezumējums
Kvalitatīvs grima mākslinieces darbs ir visai pateicīgs mārketinga materiāls – neliegsimies, sociālos tīklos publicētās bildes visiem patīk labāk, īpaši vēl – ja fotogrāfs pacenties un pielietojis kādu interesantu apstrādi, gaismiņa salikta smuki. No fotogrāfa viedokļa – ja modelei nesanāk attēlot emocionālas un interesantas sejas izteiksmes – ir bilde ar smuku meiteni un interesantu grimmu, taču rezultāts ir visai viduvējs un tur diemžēl neko darīt nevar :( Kā nekā fotošopā var izdarīt daudz ko, taču ja bildē emocijas nav un poza ir galīgi greiza – tur nu izdarīt nevar neko. Šodien apskatījos sociālajos tīklos vienu meiteni, kurai ir vairāk nekā 70 galerijas ar bildēm no dažādiem fotogrāfiem. Bilžu kvantums ir visai iespaidīgs, taču meitenei bildēs visur maksimums divas dažādas sejas izteiksmes – žēl…

Personīgi man ir interesanti sabildēt arī bez profesionāli uzlikta grima – lielāks izaicinājums izdomāt, kā dabiskais skaistums nebūs pretrunā bildes kvalitātei un paeksperimentēt ar bildes apstrādi. Protams, ja iet runa tikai un vienīgi par portretiem un tuvplāniem – būsim reāli, tad grimma mākslinieces darbu vajag un to neizmantot ir vienkārši muļķīgi. Tā ka – ja vien tas ir iespējams – grima mākslinieces darbu izmantot vajag. Kontaktus varu iedot ;)

Vai man ir interesanti sesijā bildēt tikai un vienīgi grimma / meikapa biles? Jā, taču tad es dodu priekšroku bildēt personīgi pazīstamu modelīti, ar kuru esmu jau strādājis iepriekš un par kuru esmu pārliecināts un rezultātu varu noprognozēt un ietekmēt un zinu, ka mēs tiksim pie visiem interesanta rezultāta. Faktiski šis ir viens no sarežģītakajiem žanriem tieši pašai modelei.

Kopā ar eksotisku dzīvnieciņu (zirnekli, čūsku, lācīti, briedīti)

Prasības pret modeli
Nedrīkst baidīties no šiem eksotiskajiem dzīvnieciņiem.
Nedrīkst būt alerģijas pret šiem dzīvnieciņiem.
Un beigu beigās visai komandai kopā kaut kā ir jātiek pie šiem jaukajiem, eksotiskajiem dzīvnieciņiem.

Izdevumi
Studija vai transports, cepumiņi – viss, kā parasti. Grims vai body arts – pēc iespējām, idejas un budžeta. Ir kādi dzīvnieciņi pieejami speciālās dzīvnieku fermās – rēķinam klāt transportēšanu, ieejas biļetes. Par individuālām biļetēm vienmēr jāmaksā dārgāk…
Zirdziņi manā skatījumā nav eksotiski dzīvnieciņi un tādas bildes ir ļoti daudziem, taču viņus iznomāt uz pāris stundām tāpat izmaksās tīri jūtami – to var parēķināt izdevumu indikācijai.

Plusi
Nav nemaz tik daudzi safotografējuši sesijas ar visādām interesantām radībām – respektīvi ir iespējas izcelties ar interesantiem kadriem. Gan fotogrāfam, gan modelei.

Mīnusi / riski
Dzīvnieciņu uzvedība var būt neprognozējama. Sesijā jāpiedalās arī dzīvnieka saimniekam, lai nesanāk situācijas, kad pēkšņi neviens nezina, ko ar dzīvnieku iesākt.
No modelītes vajadzīga ne tikai paklausība fotogrāfam, jo no malas tomēr ir labāk redzams, kāds būs interesants kadrs, bet arī drosme, jo ne visu radību ir patīkami apgrābāt vai ļaut tai rāpot pāri – un kadrā vēl jātēlo kāda noteikta emocija.

Rezumējums
Interesants sižets. Pavisam noteikti ir vērts radīt tādus kadrus – gan jauna pieredze, gan iespēja papildināt savu portfolio. Beigu beigās arī sociālajiem tīkliem interesants rezultāts ;)
Subjektīvi – es izvēlētos šādas bildes radīt ar zināmām modelītēm, tādām – ar kurām jau esmu strādājis. Prognozējama cilvēka uzvedība var būt izšķirošais faktors drošai sesijai un primāri svarīgi tomēr ir domāt par drošību, nevis tikai bildēt kārtējo skaisto meiteni.

Eksotiskā vidē (ūdenskritums, kalni, eksotiska sala okeāna vidū)

Prasības pret modeli
Nekādas – vienkārši izvēlamies subjektīvi interesantāko modelīti, par kuru ir pārliecība, ka noteiktā vidē viņa izskatīsies lieliski un kuras darba spējas ļaus iegūt plānoto rezultātu. Ja jārunā par priekšrocībām – ir vērts izvēlēties modelītes ar kādām īpašām prasmēm. Žēl, nepaspēju sabildēt baleta dejotājas ūdenskritumā un purvā rītausmā šogad. Trenniņa nolūkos mierīgi var bildēt visu pēc kārtas – tas ir katra paša izvēles ziņā.

Izdevumi
Tuvākais Rīgai interesantais ūdenskritums atrodas aptuveni 60 kilometru attālumā, diezgan daudzas interesantas vietas atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Rīgas. Es periodiski cenšos atrast kādas interesantas vietas tuvāk dzīvesvietai – patīk pastaigāt pa mežiem, lauku ceļiem. Ir vērts aizbraukt apskatīties vietu pirms bildēt. Vismaz es tā daru – mazāk pārsteigumi no dabas apstākļiem, var pirms bildēšanas padomāt par kompozīciju un nodrošināties pret nepatīkamiem pārsteigumiem. Katra vizināšanās gan izmaksā, ja vien kāds labsirdis netaisa bezmaksas ekskursijas. Pagājušajā pavasarī netālu no viena ūdenskrituma pamanījos ar auto noslīdēt no ceļa. Interesantajās vietās sasmeļot ūdeni apavos kājas salst tāpat kā nesmukajās vietās. Brikšņiem lauzties cauri un saplēst vai sasmērēt apģērbu  ir tik pat neforši kā visparastākajā grāvmalā. Reizēm – lai atrastu noteiktu skaistu vietu nākas dedzināt degvielu un vizināties vairākas reizes no vietas.
Dzīvē gadās arī eksotiski gadījumi – reiz pavasarī visur bija silts, taču pēkšņi sākās sniedziņš, bet nu tur jau vairāk neko nevarēja izdarīt, bijām nobraukuši gandrīz 100 km uz sesijas vietu… Nācās bildēt ;)

Plusi
Interesantas bildes, tādas nav nemaz tik daudziem.
Pozitīvas emocijas atrodoties interesantā vidē, kurā, iespējams, nekad tā arī nenokļūtu vai ekskursija uz kurieni izmaksā gana dārgi.

Mīnusi / riski
1) Pēc personīgās pieredzes – jo skaistāka un interesantāka vieta, jo sarežģītāk tur ir bildēt. Tumšs, knišļi kož, auksts, ekskursantu bari, elektrības vadi vai visādas civilizācijas atliekas (kas jāravē no bildēm ārā) – izvēlamies pretīgāko no uzskaitījuma un ar to arī nāksies saskarties. Vai pat vairākiem faktoriem reizē.
2) Izdevumi. Kaut vai vizināšanās.
3) Ja izmantojam papildus apgaismojumu – iespējas to sabojāt visai palielinās. Mana iepriekšējā foto kamera nomira ziemā bildējot pie aizsaluša ūdenskrituma. Asistentam pirms dažām nedēļām pirktais telefons iekrita upītē netālu no ūdenskrituma – skaisti noplunkšķēja, gleznainā vietā…
4) Ļoti sarežģīti bildēt – tehniski vai modeli var kaut kas ietekmēt. Reizēm tā arī neizdodas tikt pie ģeniāliem kadrām.

Rezumējums
Skaista vieta uzliek īpašu atbildību un nedrīkst paļauties, ka “viss būs forši, tur taču ir smuki”. Bildējot purvā no rīta ļoti salst kājas. Vispār ūdenī ir ļoti vēss – ne tikai jūrā, bet arī ezeros un strautos. Bildējot ziemā – uz ledus slīd. Bildējot pie ūdens- var samērcēt un sabojāt tehniku – remonts var izvērsties ļoti dārgs prieks.
Kā likums – šīs ir ļoti sarežģītas un dārgas sesijas. Tāpēc ir vērts izvēlēties labi zināmas modelītes ar pieredzi, ar kurām izdosies tikt pie kolosāla rezultāta ātri un lai fotogrāfs var sakoncentrēties uz savu darbu, nevis daudz laiku veltīt sarežģītā komunikācijā un modelītes konkrētā sesija izvēršās murgā… Ir vērts ņemt līdzi siltas zeķes un tēju.  Arī, ja šķiet, ka laiks ir silts un viss ir ļoti forši. Tēja arī siltā laikā labi garšo – īpaši, pēc labi paveikta darbiņa skatoties rezultātu un izbaudot īpašo dabas ainavu.
Sarežģīti. Bet ir to vērts. Iesaku pats un aicinu pievienoties ;)

Kailfoto žanrs

Šis ir žanrs, par kuru ir vērts rakstīt atsevišķi, taču šis, manuprāt ļoti atbilstoši apzīmē vidusmēra “trako” fotosesiju. Gan jau kādā brīdī uzrakstīšu apjomīgākas pārdomas – kaut vai aprakstīšu, kālab es šajā žanrā vispār bildēju.
Es ļoti cienu tās meitenes, ar kurām man ir izveidojusies veiksmīga sadarbība šajā žanrā. Liels paldies Jums par sadarbību un uzticību!

Prasības pret modeli
Pabeigta vidējā izglītība un vēlams vismaz aizsākta augstākā izglītība. Jeb vienkārši 18 gadu vecuma cenzs – ja vien negribās iekulties nepatikšanās. Abiem. Var jau arī ar vecāku atļaujām teorētiski ātrāk, taču es arī portretu sesijām meklēju tikai pilngadīgas modelītes – mazāka birokrātija, prakse liecina, ka nobriedusi sieviete ir ar lielāku atbildību un vairāk orientēta uz rezultātu.

Es izdalu vairākus prasību līmeņus. Kad tās pašas portretu bildes izdodas smukas, nav jau parāk sarežģīti “aizrunāt” meitenei prātu. Kad meitene pašai negaidot attopās bez drēbēm… uz ielas… jāteniski uz sētas… toties skaisti un mākslinieciskā pozā :D Taču apvārdošanas process nav to vērts, jo ja skatāmies tālāk par konkrēto sesiju, tad tas var sabojāt attiecības (gan fotogrāfam ar modeli, gan modelei ar savu aizpriedumaino dzīvesbiedru u.tml.), modelītei var iestāties “morālo paģiru” lēkmes u.c. negatīvi efekti. Mans uzskats ir, ka par rezultātu, žanru un citām lietām ir jārunā pirms sesijas, nevis jācer meiteni “pielauzt” atpogāt blūzīti sesijas laikā.
Bet – tā jau ir novirzīšanās tēmas – turpināšu par prasībām no sadarbības skatoties no fotogrāfa viedokļa.
Ja fotografē pirkstu vingrināšanas nolūkos, tad jau nav žēl “vienkārši” pafotografēt un bildes ielikt atvilknē bilžu kaudzītes virsotnē vai vienkārši izmest miskastē…Tā sakot, man – trenniņš, esmu apguvis ko jaunu un ir prieks no paša fotografēšanas procesa, meitenei – skaistas un īpašas bildes atmiņai, jauks process un šķiramies kā draugi. Kad mācāmies fotografēt vai kad fotogrāfs vāc darbus savam portfolio (sak, šādi es bildēju!) tad šis ir ļoti populārs sadarbības veids, jo ir visai maz ticams, ka bildes ieraudzīs kāds, kuram šīs bildes, pēc modelītes domām, nevajadzētu redzēt.
Ja tēmējam uz kādu konkrētu un sarežģītāku ideju (kā likums, tad izdevumi palielinās un ir papildus tehniskā sarežģītība vai ir idejas, kuru realizācijai gluži visas radinieces pēc kārtas kā modeles diemžēl neder) – tad fotogrāfam ir interese kādu veiksmīgāko kadru pievienot savam publiskajam portfolio – izdrukāt, nopublicēt internetā savā mājas lapā – saņemt kritiku vai atzinību, aizsūtīt uz konkursu.
Ja fotografē konkrētam pasūtījumam – tad jau tās ir adekvātas darba attiecības un tādus darbus pasūtītājs vēlas izmantot saviem mērķiem bez ierobežojumiem. Parasti maksas darbiem fotogrāfi izvēlas pārbaudītas modeles – ar kurām iepriekš ir strādāts. Īpaši, ja paredzams gana tērēties idejas realizācijai vai arī ja jāstrādā saspringtos apstākļos.
Meitene var noalgot konkrēto fotogrāfu pa naudu un noteikt savus nosacījumus un izvirzīt prasības gan pret kadru skaitu, apstrādi, publicēšanu u.t.t.
Ja fotogrāfs vāc darbus fotogrāfiju izstādei – tad, protams, ka fotogrāfam neinteresē strādāt ar kādiem ierobežojumiem bilžu publikācijai. Man ir pieredze lietot tā saucamo “modeles relīzi” jeb parakstīt vienošanos ar modeli par darbu izmantošanu, tajā skaitā darbu publicēšanu. Tagad gan cenšos iztikt bez dokumentiem, jaunai modelītei pases bildi gan mēdzu apskatīties klātienē.
Citādāk – prasības pret modelēm šajā žanrā nav, protams, jāstrādā un jāizvēlās modelītes atbilstoši iecerētajam. Jārēķinās, ka ir fotogrāfi, kuri ļoti rūpējās par mārketingu un kuri nemaz nebildēs meitenes, kuras neatbilst Sabiedrības skaistuma etaloniem un tad komplektā lielākoties būs prasības arī pret makeup u.tml. un kuriem ir svarīgas tiesības un iespēja jebkuru kadru publicēt sociālajos tīklos. Vārdus nesaukšu, nav nemaz tik tālu jāmeklē kādi spilgtākie attention whore eksemplāri. Mans uzskats ir, ka sociālajos tīklos kailfoto žanra kadrus nav jāpublicē, taču ir kam tas ir būtiski un kas tā darbojās.

Izdevumi
Izdevumi ir kā jau visām iepriekš uzskaitītajām idejām… Studija jāīrē, elektrībai cenas tikko paaugstinājās, autobuss pa velti nekur nevizina, auto bez ūdens prasa uzpildīt degvielu, garšīgi cepumi neforši maksā…
Subjektīvi, mani interesējošs sižets ir darbs ar ķermeņa līnijām un siluetiem un es neaizraujos šajā žanrā bildēt labi atpazīstamas sejas, tā ka vizāžista nepieciešamība ir visai diskutējama un var ietaupīt kādu naudu.

Plusi
Šajā žanrā top īpaši kadri – tādi, kurus atcerās pārējo sesiju starpā. Bildes ir noderīgas gan kā interesants portfolio papildinājums fotogrāfam, gan meitenei ir skaistas atmiņas pēc gadiem – kad ķermenis paliek savādāks… Bet vispār par šīs idejas / žanra plusiem rakstā nekomentēšu, jo citādāk tas paliks kā izteikts manifests bildēties kailfoto žanrā ;)

Mīnusi / riski
Visa pasaule ir sastingusi klusās cerībās un ar nepacietību un aizturētu elpu gaida, kad Tavas kailbildes būs pieejamas apskatei internetā… Kā tad tā – joprojām nav…? Ir beidzot parādijušās toplesa bildes, krūtis labi redzamas, seja arī kaut cik atpazīstama? Urrrā!!! Bungas un fanfaras, zem logiem skan dziesmas un gaviles, ir starpkontinentālie svētki, jo beidzot ir sagaidīta topošās Eiropas centrālās bankas prezidentes ķermeņa aprišu baitu virtene internetā… Realitāte gan ir tāda, ka ja arī kāds tādas bildes tomēr atrod (fotogrāfa mājas lapā, specifiskā fotogrāfa saitā, kur vispār šis žanrs ir redzams reģistrētiem lietotājiem), tad tā ir piecu minūšu “slava”, pēc dienas par to neviens pat neierunāsies un neatcerēsies, izņemot kādu intrigu pilnu aprobežotu cilvēku. Nu, vai arī bilde ir tik laba sanākusi, ka viņu kāds vēlēsies godalgot un kārt pie sienas Luvrā vai Ermitāžā. Pick any. Āmen.
Ak, jā. Biedriem fotogrāfiem. Jārēķinās, ka arī pēc kāda laika – par spīti visām norunām var kādai modelei uzrasties greizsirdīgs vīrs / draugs, kurš bildes internetā atrast neprot, toties uzskatīt, ka visa pasaule ir redzējusi sievieti kailu – to gan prot (īpaši, kamēr bildes pats nemaz nav redzējis – ko neredz, no tā baidās). Un tad fotogrāfu palūdz (ir gan kas to nevēlas veidot kā saprātīgu sarunu) un par spīti visām atrunām (vai pat rakstiskām vienošanām) pieprasa izvākt bildes no interneta. Mans uzskats ir, ka tad pieklājīgi būtu piedāvāt kaut vai simbolisku samaksu, jo tomēr laiks un līdzekļi tērēti, tehnika deldēta, bildes tomēr modelītei neviens nevar atņemt un parasti jau pretenzijas ir par labiem darbiem – tādiem, kurus ievēro un kuri izceļās pārējo darbu vidū, nevis bildēm, kurām skatiens vienaldzīgi pāri pārslīd lāga nekam nepieķēries…
Jā, es esmu izņēmis bildes no sava publiskā portfolio, jo uzskatu, ka nav jēga bojāt kādam attiecības dēļ paglupa, toties greizsirdīga bikšaiņa. Esmu izņēmis arī bildes dēļ tā, ka meitene taisa karjeru gana nopietnā organizācijā – tas manā skatījumā ir vienīgais iemesls, kālab bildes ir vērts nerādīt publiski.
Man personīgi uz raksta tapšanas brīdi internetā ir publicētas aptuveni tūkstots bildes – dažādos žanros un izpildījumos. Dabiņa un arī pa kādai skaistai meitenei pie dabiņas vai studijā. Darbus es publicēju gan šajā mājas lapā, gan specifiskos fotogrāfu resursos kā 500px.com, photosight.ru, photodom.ru, deviantart.com. Reizi pa reizei man ir kāda saķeršanās ar bilžu zagļiem, kad atrodu kādu savu veiksmīgāko darbu pārpublicētu bez atsauces uz mani kā autoru vai vēl jo vairāk – izmainītā veidā. To gan līdz kādam noteiktam brīdim uztveru kā komplimentu, ka esam radījuši ko ļoti veiksmīgu. Taču ir gadījumi, kad palūdzu darbu nodzēst vai pievienot darbam atsauci uz mani kā autoru. Virknei fotogrāfu internetā ar labu meklētāju talantu ir atrodami pat vairāki tūkstoši publicētu kadru. Es saprotu, ja pēkšņi šķiet, ka bildi ir redzējusi visa pasaule. Taču ņemot vērā, ka bildēju es diezgan daudz – ipašas bildes meklēšana un dzēšana no kāda resursa reizēm man ir vairāk nekā viena vakara jautājums. Atrast un izdzēst bildi – īpaši, kad pat nevar lāga norādīt – kuru īsti bildi kurā interneta vietnē it kā ir redzējusi visa pasaule, ieskaitot omītes nekastrēto runčuku.
Vēl man jocīgi un divkosīgi izskatās, kad no fotogrāfa mājas lapas izvākt bildes pieprasa meitene, kuras kailfoto redzu apskatāmu sociālajos tīklos…
Modelītēm aicinājums aizdomāties – ko gribu bildēt, kādā žanrā bildēt un ko drīkstēs darīt ar bildēm. Kā arī rēķināties, ka ne vienmēr fotogrāfiem iespēja paskatīties par skaistu, kailu miesu būs pietiekams iemesls ņemt kameru, tērēt resursus un bildēt kadrus, kurus pēc tam nevienam, izņemot modelīti nevajadzēs un kuriem nebūs nekāda praktiska pielietojuma. Tā ka – ir vērts pakrāt naudiņu un sabildēties privātās sesijās – tās piedāvā daudzi fotogrāfi.

Rezumējums
Izdomājam paši, vai ir vērts kaut ko taisīt šajā žanrā. Šis ir ļoti sarežģīts žanrs – visdažādākajos aspektos.
Es šajā žanrā bildēju. Runā, ka šis tas ir man pat tā tīri veiksmīgi un interesanti radīts.

Bīstamos apstākļos (ar uguni, zem ūdens)

Prasības pret modeli
Par šādām bīstamām idejām es divas vai pat trīs reizes padomātu, pirms bildētu zināmu un iepriekš bildētu meiteni. Nevienam nekad neiesaku bildēt bīstamos apstākļos iepriekš nebildētas meitenes un iesaku īpaši parūpēties par drošību. Visskaistākajai meitenei arī deg mati vai salst kājas. Skarbi, bet primāri domājam ar galvu par sesijas tehnisko izpildi, tad kādu konkrētā modele dos rezultātu un vai viņa vispār sarežģītos apstākļos spēs pastrādāt.

Izdevumi
Esmu fotografējis uguns pūtēju un zinu, ka 10 EUR vērtu degšķīdumu var ļoti mierīgi izpūst gaisā dažu minūšu laikā. Nemaz nerunājot par pārējiem izdevumiem. Trakiem pieder pasaule, bet bez izdevumiem to iekarot nekādi nesanāks. Kā jau visu šajā pasaulē – ir lietas, ko var sarunāt arī pa velti, bet kāds tomēr naudu tērēt būs spiests – vai nu portfolio papildinātājs, projekta sponsors vai vienkārši kāds dāsns un bez šaubām – jauks cilvēks.

Plusi
Interesanti un savdabīgi kadri gan fotogrāfa portfolio, gan sociālajiem tīkliem, gan foto bankām – vārdu sakot plašs pielietojums, iesaku ;)
Jauna pieredze vienmēr ir interesanti un ej nu sazini – šī ideja var palikt par naudas pelnīšanas veidu.

Mīnusi / riski
Bīstami.
Dārgi.
Patiešām bīstami.

Rezumējums
Izlūkos mēs tomēr vēlamies doties ar pārbaudītiem cilvēkiem. Pie šī arī paliekam.

Epiloga vietā

Interesanti, cik daudzi izlasīja šo rakstu līdz galam ;)
Kā redziet, manas pārdomas ir nepārprotamas – cik vien iespējams es iesaku fotogrāfiem sadarboties ar vienu un to pašu modelīti vairākas reizes un uz “trakām” idejām izvēlēties pārbaudītas modelītes. Ar katru reizi būs sadarbība brīvāka, viens otru ātrāk sapratīsiet, perspektīvā arī ātrāk tiksiet pie plānotā rezultāta un varēsiet ietaupīt laiku, naudu – galu galā var paspēt izdarīt vairāk nekā ieplānots.

Šādu sadarbību – interesantās idejas modelītēm, ar kurām jau esiet sadarbojušies es aicinu aiz visai pragmatiskiem apsvērumiem – modelei ir jāiegūst fotogrāfa uzticība, sadarbībai jābūt godīgai. Fotogrāfa portfolio ir viņa publiski demonstrējamie darbi – tas ir rezultāts, kādu viņš var piedāvāt. Take it or leave it. Potenciālajai modelītei bez pieredzes brīžiem ir vienkārši skaists un harmonisks izskats, taču vairāk ko piedāvāt viņai nav pat jausmas, kā arī viņa nezina savas iespējas un stiprās / vājās vietas. Ambīcijas un apņēmība ir noderīga lieta, taču par supermodeli nemaz tik viegli nesanāk palikt un nākas brīžiem veikt daudz ko neinteresantu. Tāpat kā fotogrāfam – prakse rodas strādājot, jo nejauši nemaz tik daudz geniālus kadrus nesanāks radīt.

Vēl viena lieta. Diemžēl man (un ar to ir saskārušies daudzi fotogrāfi) ir sanācis praksē saskarties ar modelīšu “pēdējā mirkļa slimošanu” un “izslēgtā telefona sindromu” īsi pirms sesijas. Kad modelīte pēdējā brīdī pazūd, tad atliek vien savā nodabā prātot, ko izīrētā un apmaksātā studijā iesākt – dzert tēju, bildēt pašiņus vai zvanīt visām pazīstamām modelītēm pēc kārtas – lai nebūtu vienkārši zemē nomesta nauda – jo modelīte nav pat pacentusies pabrīdināt, ka viņai plāni ir izmainījušies. Īpaši nepatīkami tas ir tad, kad esi atbraucis uz citu pilsētu vai arī ieplānots kas sezonāls vai finansiāli dārgs.

Nav jēga censties sabildēt kaut ko ārprātīgi sarežģītu un finansiāli dārgu, ja ir skaidrs, ka meitenei nav atbilstoša pieredze vai prasmes – nomocīsieties abi un var sanākt tā, ka pie rezultāta netiekat. Un neveiksmīga sesija var izdzīt no meitenes apetīti bildēties vispār.
Bet fotografēšana un fotografēšanās ir ļoti jauks un interesants hobijs – kam jārada pozitīvas emocijas, interesantus mirkļus, lieliskas atmiņas fotogrāfiju veidā, kuras arī var apskatīties arī pēc laika un kuras nav kauns rādīt citiem. Un to visu arī vēlu Tev, lasītāj, saņemt!
Priecīgus svētkus un daudz kolosālus kadrus!

Share on FacebookShare on Google+Pin on PinterestTweet about this on TwitterShare on VK

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>